Grāmatu svētki lasītājus pulcēja Demenē

Ikgadējie Grāmatu svētki Daugavpils novadā šogad notika Demenē, piedāvājot plašu un daudzveidīgu programmu gan pieaugušajiem, gan jauniešiem un bērniem. Svētkus rīkoja Daugavpils novada Kultūras pārvalde sadarbībā ar Demenes pagasta pārvaldi un AS “Latvijas Mediji”. Visas dienas garumā ikkatrs interesents varēja aplūkot un iegādāties grāmatas no izdevniecības „Latvijas Mediji” un apgādiem „Zvaigzne ABC”, „Jumava”, „Madris”, un „Virja LK”.

Svētku atklāšanā Demenes pagasta kultūras nama zāle bija apmeklētāju piepildīta. Dalībniekus sveica Daugavpils novada domes priekšsēdētāja Janīna Jalinska un Demenes pagasta pārvaldes vadītāja Valentīna Gadzāne.

Tradicionāli Grāmatu svētkos tiek veidotas politiskās diskusijas par kādu aktuālu jautājumu. Šoreiz “Latvijas Avīze” rosināja diskusiju par tēmu „Kā izglītības reforma skars pierobežu?”, kurā piedalījās 12. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs, 12. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne, politiķe, Saeimas deputāta kandidāte Ilze Viņķele, Daugavpils novada domes deputāts Jānis Belkovskis un Daugavpils domes izpilddirektore Inga Goldberga. Diskusiju vadīja „Latvijas Avīze” žurnāliste Ilze Kuzmina. Deputāti diskusijas laikā labprāt atbildēja uz iedzīvotāju jautājumiem, veidojot diskusiju par dinamisku un saturisku sarunu.

Izglītības nozarē patlaban tiek īstenotas vai sagatavotas 16 reformas, saskaitījis Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs. Skolas visvairāk skars izglītības satura reforma, pāreja uz mācībām galvenokārt latviešu valodā un prasības par skolēnu skaitu un izglītības kvalitāti vidusskolās, lai valsts turpinātu skolās apmaksāt pedagogu darbu 10., 11. un 12. klasē. Iecerēts: skolās, kas atrodas Eiropas Savienības (ES) pierobežā, atšķirībā no skolām citviet, vidusskolas klasēs varēs būt tikai astoņi skolēni un drīkstēs neveidot paralēlklases. Ja vidusskolas atrodas vismaz 20 kilometru attālumā no citas vidusskolas, vidusskolas klasē drīkstēs būt tikai 12 skolēni. Iepriekš bijis plānots šādu izņēmumu attiecināt uz skolām, kuras no citām atrodas vismaz 25 kilometru attālumā. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis vairākkārt apgalvojis, ka jauno saturu pilnvērtīgi varēs ieviest skolās, kur 10., 11., 12. klasē ir vismaz divas paralēlklases un kur skolēniem var piedāvāt dažādas izglītības programmas, dažādus mācību priekšmetus dažādos līmeņos.

J. Belkovskis piebilda, ka Daugavpils novada pašvaldība jau šobrīd atvēl finansējumu arī skolotāju algām, jo skolēnu ir pārāk maz, lai varētu apmaksāt skolotāju darbu, izmantojot tikai valsts mērķdotāciju. Pašvaldība 300 000 eiro gadā tērē, lai svarīgākie mācību priekšmeti mazajās skolās nebūtu jāapgūst apvienotajās klasēs, lai bērniem būtu pieejams logopēds u.c. “Taču mums ir vajadzīgs atbalsts no valdības, jo esam pierobežā. Bēdīgi, ka eksperts, kurš par valsts naudu ir pētījis skolu tīklu, pēc tam publiski saka, ka lauki ir liels slogs valstij. Ja gribam, lai šajā zemītē dzīvo pašu cilvēki un neienāk kādi citi, ir jānodrošina skolas, lai laukos būtu dzīvība,” sacīja J. Belkovskis.

Kaut skolu tīkla pētnieki Daugavpils novadā ieteikuši vairākas vidusskolas ar nelielu skolēnu skaitu pārveidot par sākumskolām, novads pagaidām šo padomu vērā neņems, stāstīja J. Belkovskis. Pirmkārt, tāpēc, ka valstī spēkā savstarpējā pašvaldību norēķinu sistēma, kas paredz – ja skolēni mācās citas pašvaldības skolā, viņam līdzi aiziet arī dzimtās pašvaldības nauda. Daugavpils novads jau tagad citām pašvaldībām gadā maksā vairāk nekā 600 000 eiro.

Otrkārt, turpināja J. Belkovskis, daļa bērnu jau tagad ilgu laiku pavada skolas autobusā: ja būs jābrauc uz tālāku vidusskolu, viņiem būs vēl ilgāks ceļš līdz skolai. Likvidējot vidusskolas klases, bērnu skaits samazinās arī jaunākajās klasēs, jo daļa bērnu aiziet līdzi brāļiem un māsām uz tālākām skolām.

Svarīga arī vienlīdzība: skolotājam pierobežā par to pašu darbu būtu jāsaņem tikpat, cik Rīgas pedagogam. Sventes vidusskolas direktors Aleksandrs Sibircevs pauda – nav korekti salīdzināt lauku un pilsētas skolu izglītības kvalitāti, jo laukos skolēni tikpat kā neizmanto privātskolotāju pakalpojumus, kamēr pilsētās šāds pakalpojums ir gana populārs. Vēl viena sāpe: pilsētu skolas aizvilinot lauku skolu labākos skolotājus, biedējot, ka “tavu skolu tāpat drīz reorganizēs”.

Runājot par izglītības valodas reformu, A. Adamovičs stāstīja ka līdz pat 7. klasei sešus vai septiņus mācību priekšmetus arī turpmāk varēs mācīt skolēnu dzimtajā valodā, pēc tam līdz 9. klasei dzimtajā valodā varēs mācīt trīs līdz četrus mācību priekšmetus. Vidusskolā gan dzimtajā valodā varēs apgūt tikai mazākumtautību valodu, kultūru utml.

J. Belkovskis atzina – daļā novada skolu ir problēmas ar latviešu valodas apguvi, taču novads darījis ļoti daudz, lai situāciju uzlabotu: vairākas tā sauktās krievu skolas ir kļuvušas vai pamazām kļūst par latviešu skolām. Lai arī ir skolotāji, kuriem būs grūti stundas vadīt latviski, “nepārvaramu šķēršļu nav, un reforma ir īstenojama”. Novada domes priekšsēdētāja Janīna Jalinska piebilda: krievvalodīgo skolu pārveidošana par latviešu uzsākta jau pagājušā gadsimta beigās. Piemēram, Sventes vidusskolā mācību valoda mainīta jau 1995. gadā. Salienas vidusskolā 10., 11. un 12. klasē mācās latviski. “Stāstījām vecākiem, ka bērniem ir ļoti svarīgi apgūt latviešu valodu. Vecāki piekrita. Tāpēc reforma uz mums ļoti maz attieksies,” teica J. Jalinska.

Visas dienas garumā notika tikšanās ar Latvijā un pasaulē zināmiem cilvēkiem – aktrisi Lailu Kirmušku, gastroenterologu, profesoru Anatoliju Danilānu un pasaules apceļotāju autoru Pēteri Strubergu. Atklājumu pasaulē bērnus un jauniešus aicināja žurnāla „Ilustrētā Junioriem” radošā komanda,  Daugavpils Universitāte (Sistemātiskās bioloģijas institūts, Ķīmijas un ģeogrāfijas katedra) un Latgales zoodārzs. Mazākie svētku apmeklētāji bariņā pulcējās pie mākslinieces Tatjanas Lukjanskas, kas veica seju apgleznojumus. Tāpat bija apskatāmas dažādas izstādes, darbojās piepūšamās atrakcijas un rīkotas Madagaskaras tarakānu skriešanas sacensības.

Ar sarunu par un ap veselīgu dzīvesveidu klātesošos aizrāva gastroenterologs, profesors Anatolijs Danilāns, kas, neskatoties uz cienījamu vecumu, joprojām ir kustīgs, mundruma pārpilns, un viņam skrējienā solis tik viegls, kādu apskaustu daudzi par viņu jaunāki cilvēki. Dakteris labprāt dalās ar savas veselības un labās formas noslēpumiem.

Viņš arī pauda savas domas par to, kas šobrīd notiek Latvijas medicīnā. “Pie manis atnāk pacienti un taujā, dakterīt, izrakstiet man vislabākās zāles, es nopirkšu, lai cik tās maksātu. Bet ticiet man, Latvijas cilvēki ir pārbaroti ar medikamentiem”. Profesors norāda, ka galvenais slimošanas iemesls ir pārēšanās. Latvijā tik tiešām vismaz katrs piektais piekopj neveselīgu uzturu. “Lielākā kļūda ir tāda, ka mēs ar ēdienu vien cenšamies kļūt veseli, uzturēt veselīgu dzīvesveidu. Ar to ir par maz, svarīgi piedomāt arī pie fiziskajām aktivitātēm,” skaidro profesors. “Mēs pārēdamies, tādēļ mums ir daudz asinsvadu slimnieku, daudz pacientu ar aknu darbības traucējumiem, daudzi slimo ar cukura diabētu.” Tieši tāpat kā ar medikamentiem, Anatolijs Danilāns iesaka nepārspīlēt ar vitamīniem. Tā vietā profesors iesaka ikdienā lietot sabalansētu uzturu, kurā iekļauti augļi un dārzeņi. Augļos un dārzeņos ir šķiedrvielas, un zinātnieki atklājuši, ka tās dziedē ne tikai zarnu traktu, bet arī pasargā no diabēta, uzlabo aknu, ādas, smadzeņu veselību.

Nav nekāda pamata atteikties no gaļas, ar zinātnes faktiem gatavs pierādīt profesors. Viņš ikdienā ēd gan vistas, gan liellopu, gan cūkas gaļu. „Arī treknu. Speķītim nav ne vainas! Tomēr nevajag treknu cūkgaļu pārēsties, ka vēmiens nāk. Visu ar mēru! Ļoti veselīgas ir arī zivis, un tās man garšo. Tajās ir omega trīs taukskābes, kas tik nepieciešamas labai veselībai.”

Profesors stāstīja arīdzan par kafijas pozitīvo ietekmi. Anatolijs Danilāns stāstīja par pētījumu, kurā iekļauti 430 000 cilvēki. Pētījuma gaitā pierādīts, ka viena kafijas tasīte dienā samazina aknu cirozes risku par 22 %, trīs tasītes dienā – par 57 %, bet četras – par 65%! Kafija tāpat stiprina aknas, sirdi un asinsvadus, mazina asinsspiedienu.

Profesors uzsver arī saules un svaiga gaisa nozīmi veselības nostiprināšanai. „Saules gaisma mums, Latvijā dzīvojošajiem, ir vajadzīga, tāpēc jācenšas daudz dzīvot svaigā gaisā. Saulīte liek ādā veidoties D vitamīnam, kas labvēlīgi ietekmē zarnu, aknu, sirds un asinsvadu veselību. Protams, pārspīlēt un no pārsauļošanās iedzīvoties ādas vēzī nevajag. Tomēr, ļoti sargājot sevi no saules un iespējamā ādas vēža, var tikt pie citām ar D vitamīna trūkumu saistītām vainām. Ja nu, saulē dzīvojot, ādā rodas kāds aizdomīgs veidojums, žigli jādodas pie ādas ārsta, lai pārbauda, un, ja tas ir kas ļaundabīgs, to laikus var izārstēt.”

Nākamā lieta, ko svarīgi ievērot – nevajag sēdēt mājās. Vairāk laika jāvelta pastaigām svaigā gaisā un fiziskām aktivitātēm. Profesors arī iesaka vairāk smaidīt, jokot, mazāk strīdēties un nedzīvot ar pārliecību, ka valstī viss ir slikti.

Uzmundrināja profesora piedāvātie padomi, ka priekš tam, lai dzīvotu ilgi un laimīgi, nekas īpašs nav jādara, kā tikai lieti noder – pareizs un pilnvērtīgs uzturs (daudzveidīgs, bet ne pārlieku daudz), fiziskā aktivitāte (sākt pakāpeniski, slodzi cītīgi palielinot), saules gaisma (saprāta robežās), medikamentu aizstāšana ar dzīves veida pārmaiņu, kā arī sirsnīgs smaids un labs garastāvoklis.

Kultūras nama foajē interesenti varēja aplūkot Ilmas Kupcovas fotoizstādi “Laimes receptes” un Mihaila Lavrenova fotoizstādi “Miglā”.

Pēc publiskās diskusijas ikviens svētku apmeklētājs varēja mieloties ar gardo mednieku zupu, kā arī izstaigāt skaisto Demenes pagastu, ar kuru pamatoti lepojas mājinieki.

Vairāk par politisko diskusiju Grāmatu svētkos – www.la.lv http://www.la.lv/skola-pierobeza-ir-tikpat-svarigi-ka-nato-bazes/

Fotogalerija

Fotogalerija1